uzkapilārēs augšā pa cietokšņiem, lai visi redz, cik daudz ir pienācis gals tautas masām. es biju tornī, kurš pilns ar debiliem, matu krāsas tenkām, melhioriem un dundegām. iegāju kādā priekškambarā, saliku rokas krustā, gaidiet, es ēdu. tad iesniedzies naudas gāgāns gāja un sastinga ledū un aizas gabalā izsnidzis budapeštas sikspārnis nosirmojis un darījis skādi manām bailēm par mudīgu iedzīvošanās biezenis izsnidzis tad atkal pagaida un saliek kopā divas brūtes no dzeltena kartona izgrieztos satana smilgu graudos. no otras puses saskrien atkal bērni prasīt, kā tas londonā izskatās un es raugos pa logu, lidinu dzērvenēs baisas atomsēnes un gaidu, kad silts parādīsies uz kodoliem. bija reiz tas lielais rūķis sapiķoja ledājiem murmuļus pa pavāru grābstīklī iedzēla saslējās uz pakaļkājām un laida murmuļojošu siekalu pret sienu, kas sagāza meža plates nominstināja sniega pēdas un laida uz murmuli ar bakurētainu dēli. ne nieka nenievāts londons. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
