|
partnerī iestājās klusums, kura starplaikos iekliedzās medūza. es esmu medūzas strupā maita un gods pabijis ar diviem iespējamiem lodāmuriem vienā rokā meklē un atrod. ja starpbrīdis ir nometies ceļos un gaiņā manas māsas prom no sārta, tad var rasties priekšstats, ka kodols ir pārsteidzis pats sevi un nedodas rokās. tāpēc es arī jums iebilstu pret to liekulību un maniju saslapināt bikses, kad par lielu ir tortes gabals un nodoms pārtop sklerotiskā substancē un daiļavas sarokojas visu priekšā kā profesionāls šoferis iznāk klajā pļavā agri no rīta un gaida, kad viņam kāds piedāvās stenogrammas no pagājušā gada ziemassvētkiem. es jau biju gatavs un kailkazas iestiga purvā, no kura nebija atnākšanas vērtas tās dimensijas, kuru beidzamā klase bija un palika ieslodzīta mūsu zaļoksnā un dumības kalngals, ka man nepietiek muravju sasienamā bikšu gumijā un ieskicēt acis tajā durvju ailē, kura ar bakurētainu sienas gubu un divām saldkaislām mušām uz patvāra. es ienāku un kadiķis pieceļas kājās aiz pieklājības, saka, būšu tavs draugs līdz noteiktam datumam, tad satiksimies uz stūra. es atglaužu matus un izskatos mazliet iesvīdis, tāpēc arī saguris un jūtu vājumu. būšu uz rudziem pārāk ilgi raudzījies, tāpēc manas centrēšanas spējas būs no visiem itin bieži atvirzītas sāņus un godbijīgi mani vajās. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
