| Jan. 6th, 2016 @ 12:07 am . |
|---|
nav man nekādi zaļie pirksti. jau kādu pusgadu vilku mandarīnkoka glābšanu, jo pa lielam jau biju samierinājusies, ka pārāk cimperlīgs tas augs priekš manis, līdakastes ir vienīgais ideālais sabiedrotais. tagad, kad visi zari tam kokam beigti un viena lapa palikusi, izdomāju nedaudz cītīgāk pagūglēt un viņam bija soft scale. bija, jo tur vairs nav ko glābt. ierīvēju gan pagaidām ar šņabi, rīt varbūt nopirkšu nīma eļļu vai ko tamlīdzīgu, bet pa lielam tur izskatās viss beigts. veselu gadu pie manis noturējās, malacis, pat uzziedēja kkad. protams, tas cerēšanas un izglābšanas faktors šobrīd šķiet visnotaļ aizraujošs tieši dēļ neizbēgamajām beigām. kā kaut kur bija rakstīts, viņš cīnījās ar briesmām un vinnēja = stāsts, ko cilvēki var klausīties mūžīgi. |
