mēs turpinājām būt piedienīgi salijuši un mani literārie centieni iestiga jaunizdotā pavārgrāmatā. tāpēc no tevis novērsās ševeļura, kad tu pārgrauzi galvu meties un gāji mierīgi. es tevi brīdināju, ka sastāvējies gaiss kaitēs matu dobumam, bet tu pretojies un mani rāji, kad es saku, tā būs, kā es saku, bet tu rauj main aiz matiem un neļauj atvēzēties ar vāzi. tas vienreiz nelabi beidzās, kad visi gaļas pīrādziņi sastājušies rindā gaida uz bratvu un gaida, kad tā sasals ragā, lai varētu aplaupīt pārtikas veikalu, bet nevajag to uztvert kā pienākumu, ka daļa saules paliek uz visiem slaidajiem koku stumbeņiem un gaismā es ielidinājis savas brilles gaidu, kad ausīs saule. tā biju nogaidījis labu laiku, iekams saulē salekušie pūdeļi mērīgi gaida uz saviem stabiem. to galos galodas, bet ne vienmēr, ne obligāti, un es vēsi varu jums piedot aizmāršību. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
