Ir uznācis kaut kāds klasikas garīgais un esmu ķērusies pie grāmatas, kuru īstenībā man sen jau vajadzēja izlasīt- V.Igo "Nožēlojamajiem". Tīk. Vismaz daudz labāk, nekā "Parīzes Dievmātes katedrāle".
Un... Vakar atcerējos kāda sava drauga teicienu: "Nelūdz nevienam nekad neko, jo kādu dienu tev to var paprasīt atpakaļ." Kārtējais pašlepnuma ķieģelītis. Man ir grūti pieņemt, ja man kaut ko dod, es drīzāk par to apvainojos.
|