"Tu nevari saprast savu dzīvi, tikai analizējot to vien. Lai saprastu savu dzīvi, tev jācenšas to dzīvot tā, lai dzīve vestu tevi pie tavas patiesās būtības, īstās patības. Tas nozīmē arī pilnīgu attiecību piedzīvošanu, pilnīgu pievēršanos tiem taviem līdzcilvēkiem, kurus dzīves straume tev pietuvinājusi līdz tuvu un personisku attiecību līmenim.
Tev ir sev jāpasaka, ka dzīvi, kuru tu vēl spēj dzīvot, tev ir jādzīvo, un domas, kuras tu vēl spēj domāt, tev arī ir jādomā. Citādi tu bēdz no sevis, daudz ko atstājot nepiedzīvotu. Bet tu nevari aizbēgt no sevis. Tas viss turpina palikt kopā ar tevi un prasa tā piedzīvošanu. Ja tu izliecies par aklu un kurlu šo savu iekšējo prasījumu priekšā, tu izliecies par aklu un kurlu pats pret sevi. Tā tu nekad nesapratīsi savu dzīvi."
Tev ir sev jāpasaka, ka dzīvi, kuru tu vēl spēj dzīvot, tev ir jādzīvo, un domas, kuras tu vēl spēj domāt, tev arī ir jādomā. Citādi tu bēdz no sevis, daudz ko atstājot nepiedzīvotu. Bet tu nevari aizbēgt no sevis. Tas viss turpina palikt kopā ar tevi un prasa tā piedzīvošanu. Ja tu izliecies par aklu un kurlu šo savu iekšējo prasījumu priekšā, tu izliecies par aklu un kurlu pats pret sevi. Tā tu nekad nesapratīsi savu dzīvi."
nošķaudīties