XOOX. Cilvēks. -

Nu ko, Londona part 2 beigusies. šodien 18.00 pēc Anglijas laika sēžos lidmašīnā, paciešu nereālās lidojuma sajūtas (vēl joprojām nēsmu tā īsti apradis ar lidošanu) un 22.40 nolaižos Rīgā.

Ko man šī afēra devusi? Apjausmu, ka Latvija ir ļoti ļoti maza. Kā viena Londonas priekšpilsēta. Bet ka tā tomēr ir tikai viena pasaulē, unikāla. Un ka tirpas skrien pār kauliem, iedomājoties, ka tās pēkšņi nebūtu.
Ka latviešu raksturs ir diezgan riebīgs - latvieši ir iedomīga, bailīga un skaudīga tauta, No malas, padzīvojot svešā kultūrā kādu laiku, to var labi ieraudzīt. šeit labāks kontakts bija ar krieviem, nekā ar latviešiem.
Ka mēs esam līdzīgāki ar saviem kaimiņiem - lietuviešiem, igauņiem, poļiem un krieviem - nekā iedomājamies.
Ka latviešiem ir augsts kultūras līmenis. Ka latviešu sievietes ir 500% skaistākas un koptākas nekā Anglijā.
Un ka Latvijai un latviešiem būs jāpapūlas, lai atrastu savu vietu pasaulē, lai tiktu galā ar vēsturi un iemācītos vienkārši DZīVOT un baudīt dzīvi, ne no kā nebaidoties, ne no kā nekaunoties un apzinoties sevi kā pilnvērtīgu daļiņu no pasaules.