Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

23:16

Tas ir reāls dzens ! Skaidrs, ka es vislabāk izdaru to, kas man patīk. Tā ir tāda sajūta - kā lidot, nekādas līdzības ar rutinēto "es to izdarīšu stundas/dienas/mēneša laikā". Nu lūk, kāpēc nevarētu visu laiku kā šodien - izcepu kartupeļu pankūkas (atzīstos - kartošku masa bija no bodes) vienā elpas vilcienā ! Sievietes mēdz būt sīkumainas - sālij jābūt tik, un krējumam - šitik. Es to visu jaucu uz izjūtu, pie vadlīnijām pieturoties tikai aptuveni, nu teiksim, lai tās tiešām būtu kartupeļu pankūkas nevis cepta biezputra. Katgan ceptai kartinu biezputrai nebūtu nekāda vaina, ar kariju, maltajiem pipariem un....tātad, just eļļas daudzumu, just brīdi kad pankūku jau var pabīdīt ar lāpstiņu, kad vajag piešaut vēl eļļu - nepētot cik tās vēl ir, kad var mest otrādi. Kad eļļas atliekas jānoslauka ar papīra gabalu. Katrai darbībai - viena precīza kustība, nekādu pārbaužu vai atkārtojumu. Tā bija absolūti transcedentāla pieredze - es vienkārši zināju kā jācep kartupeļu pankūkas...nē, es vienkārši tās cepu un darīju to patiesi labi !

ā...knifs - bez olas, bet ar auzu pārslām - sauja uz 30cm kartupeļu biezeņa.