The Awful Forums lasīšana man atņem krietni vairāk laika kā es to vēlētos. Tomēr vismaz tas ļauj veldzēties senās atmiņās. Kā, piemēram, šis topiks (http://forums.somethingawful.com/showt
Protams, arī man tādas ir bijušas. Tiesa, uz Paint'a bildēm varat necerēt, mani iedomātie draugi.
1. Obligātais ar pretējo dzimumu saistītais pārpratums. Līdz pat 10-11 gadu vecumam biju absolūti pārliecināts, ka bērni sievietēm dzimst caur anālo atveri. Galu galā, pa turieni nāk ārā fekālijas, kas aizņem lielāku apjomu par urīnu. LOĢIKA! Tolaik par seksu centos nedomāt, jo tajā vecumā sievietes/meitenes bija "pretīgas", tiesa, neatminos, ka jebkad līdz pat pusaudža gadiem būtu īpaši prātojis par dzimumattiecībām. Arī tad ilgu laiku domāju, ka skūpstīšanās ir vienīgais to izpausmes veids.
2. Kad ar savu NES ("Žilitonu") spēlēju 'da jebko', pretiniekus vada spēles veidotāji milzīgās laboratorijās kaut kur bezgala tālu (visticamāk Rīgā - kaut ko vēl tālāku bija grūti iedomāties). Tiesa, tas bija vairāk no "vai nebūtu forši, ja..." sērijas, jo, būdams sci-fi un fizikas gīks, domāju, ka saprotu, ka spēles darbojas.
3. Manā kuņģī dzīvo miniatūrs večuks ar vecenīti, kas apēd visu tajā iekritušo. Kuņģi es iztēlojos kā tukšu, balonveidīgu kambari, kura centrā ir viņu mājiņa (kas nez kāpēc ļoti līdzinājās mūsu miteklim). Galvenokārt mani mulsināja jautājums, kur nokļūst tā pārtika, kuru apēd viņi. Vai patiesi arī viņu kuņģos dzīvo vēl mazāki večuki un vecenītes? Un kur tādā gadījumā tas viss beidzas? Pēc tam bioloģijas stundās (kurās es lielākoties pļāpāju ar solabiedru) netīšām izdzirdēju, ka kuņģī ir arī kuņģa sula. Tas radīja pārdomas, kā gan nabaga večuks ar savu sievu var dzīvot tik nepatīkamā vietā. Tad izlēmu, ka viņi droši vien visu laiku nēsā galošas.
4. Limbaži ir otra lielākā pilsēta Latvijā. Tā pamatojumam tika izmantots neapstrīdamais fakts, ka TUR IR LUKSOFORS (kas, tiesa, nedarbojās)! Jutos absolūti satriekts, uzzinot, ka Latvijā ir vairākas vēl lielākas pilsētas. Kas to būtu domājis, ka mūsu valsts ir tik liela?
5. Reiz man ienāca prātā gauži paranojiska ideja, ka manās fekālijas (kamēr tās vēl ir ķermenī... go figure) ir uztvērējierīces, kas novēro ikvienu manu kustību. Stulbie X-faili. Vismaz tā dēļ nākamo nedēļu uzvedos priekšzīmīgi. Pēc tam aizmirsu par šādu varbūtību.
6. Zeme ies bojā 2000. gadā. FAKTS. Galu galā kaut ko līdzīgu biju dzirdējis TELEVIZORĀ!!, kur runāja par Nostradama pareģojumiem. Pastāstīju to arī draugam un arī viņš man noticēja. Pēc tam vēl vairākus gadus (līdz ~12 gadu vecumam) sarunās par to, ko mēs vēlētos, noķēruši zelta zivtiņu, allaž figurēja obligātā vēlme "Kaut pasaule neietu bojā 2000. gadā". Pēc tam es izdomāju, ka loģiskāk būtu vēlēties burvju spējas piepildīt ikvienu savu vēlēšanos. Es biju fantastiski gudrs :nerd:
7. Visas citas valodas, izņemot latviešu un krievu, (t.i., angļu, jo citas valodas nezināju) lielākoties ir nesakarīgs skaņu kopums. Tam ticēju līdz 6-7 gadu vecumam, līdz mums sāka mācīt angļu valodu. Reizēm es sāku runāt ar vecākiem "angliski" un brīnījos, kāpēc viņi nesaprot.
8. Armija bija pamatīgs noslēpums. Daudzkārt prasīju par to tēvam, kurš, acīmredzot nevēlēdamies stāstīt patiesību 7 gadīgam puikam, allaž atjokoja, ka tur kareivji sēž pie lieliem televizoriem un spēlē lidmašīnu simulatorus. Dīvainā kārtā es vienalga turpināju baidīties no armijas.
Tas bija daudz. Varbūt būs jāuztaisa līdzīgs topiks gamez.lv. A varbūt arī nē. Laikam tomēr nē (tas nozīmētu, ka vajadzētu tekstu nedaudz apstrādāt, izņemot potenciāli nepieņemamos terminus). Tomēr gribētos zināt, kādas ir citiem bijušas bērnības idejas. Bah, PRETRUNA!
Current Music: Shout Out Louds - There's Nothing