Pasaule, kurā mani neielaiž, no šejienes mani neizlaiž. Nav peronu, vilcienu, džast. Piena ceļš. Pirmoreiz redzēju trolejbusu ar vaļēju priekšu. Bet darbā viens tips (laikam jau pirmoreiz kāds man tā) piesolīja žopā iedot. Bet tas kungs (protams, tas kungs, nevis Tas Kungs) uz Daugavpils ielas atkal ņēmās stāstīt, kāpēc dzīve ir zadņica. Un es te vēl par Piena Ceļu. Dzīvoju nedzīvē. Pasaulē, kura neizlaiž. Rakstu cilvēkam. Ir tik saldi. Saldi rūgti. Bezvainīgi. Nekad neiemācīšos atšķirt Hillu un Noultonu no Ernsta un Janga. Dzīvojam. :
Current Mood: dūc
Current Music: rūc
Comments
|
dzīvojam, rīstamies un nelaikā aizveramies
cigarešu dūmos un futbola puslaikos
cigarešu dūmos un futbola puslaikos