Alekss aibrauca uz Izraēlu un tagad mēs katru dienu pusdienojam bez apaviem un gaļa mums ir labi ja vienu reizi nedēļā. Turklāt, mēs vairs neejam uz Zest, man visu laiku likās, ka Zestā gaisā virmo kaut-kas liels un nesaderīgs ar manām iekšām. Un arī "Irassaimasē" viņi kliedz tik skaļi, ka tas ir hm...
Ieva, kas aizrauca uz Osaku, neparādās draugos, neparādās Tokijā, neparādās nekur. Man pat ir mazliet bail, ka ar viņu kas varēja notikt. Bet ja notiktu, tad jau visa Japāna zinātu. Turklāt viņa nav nekāda Ieva. Bet paldies viņai par 品. Es jūtu absolūtu laimi.
Ja stāvoklis, kad nav domu, ir meditācija, tad tagad es to daru katru dienu divdesmit minūtes, ejot uz mājām. Pēc tā ceļa ir vēl viena laimes lēkme un nogurums aiziet.