1.maijs - darba diena. Darbā bijām seši cilvēki, no kuriem divas ir jaunās apmācāmās meitenes. Nav pārāk saspringta strādāšana, bet tomēr tā visiem citiem ir brīvdiena. Kamēr tu dienu pavadi darbā, visādos sociālajos portālos vari sekot līdzi tam, kā kolēģi grillē parkā un braukājās riteņiem. Un tad gan sāk mazliet skaust.
2.maijs - dienas notikums: nokārtota ekonometrija. Cilvēki darbā/skolā izsaka komentārus, ka izskatos ne visai vesela. Kad šādus izteikumus veic apkārtējie, tad ir pamats sākt uztraukties.
3.maijs - mani grib dzīt prom no darba tāpēc, jo vairāk ar mani sarunājoties, jo neveselāk sāk justies. Apsolos nerunāt, tikai rakstīt. Palieku strādāt līdz darba beigām. Skrējiena komanda galīgi izjukusi un restaurēta no jauna ar diviem random biedriem. Nu, ko, par vēlu atteikties. Biju humpalās pēc šortiem skrējienam. Nopirku tādus, kurus cerēju, ka neiznīcināšu, jo varētu arī nēsāt vēlāk un ne dubļos. Ja vien nesaplēsīšu. Tētis teica, ka nesaplēsīšu, jo, ja saplēsīšu, tad es saplēsīšu arī kāju, bet tā nu gan nevajadzētu. Biju Andrejsalas alko bodē pēc šnabja skrējienam. Aplauzos, viņiem tik mazi tilpumi nav. Nu, ok, vēlāk nopirku Rimi melno upeņu balzāmu. Nu, jūs ziniet, pievilcīga cena un tā.
4.maijs - uzdevums svētku dienā atrast vaļā esošu aptieku. Es pat nezinu, ko lai raksta par Stipro skrējienu, noteikti sanāktu baigais palags, tāpēc teikšu īsi - tā gluži nebija pastaiga pa parku. Riktīgi daudz ūdens un dubļi, mazliet mazāk riepas un koka sienas, kurās kāpt. Gandrīz sāc piedzīvot deja vu sajūtu, kad dubļus krietni pār potītēm nomaina bedre ar ūdeni līdz kā minimums jostas vietai. Mazgājos zem ugunsdzēsēju šļūtenes. Tieši TIK silti tas bija.
5.maijs - ar prieku secinu - kaklam nav palicis ne par gramu sliktāk, iesnas arī nav klāt nākušas. Taču tikai tagad sāk sāpēt muskuļi un atklājās zilumi, kas savukārt rada tādu sajūtu, ka esi braucis laivu braucienā. Jā, vispār lai viņiem tur šonakt silti!