| |
[Dec. 15th, 2015|03:06 am] |
Trīs naktī. Gribas kaut ko uzrakstīt.
Dzīve ir paradoksāla, relatīva un maldinoša. Viss ir kaut kas tikai attiecinot to pret kādu iedomātu vai pastāvošu mērauklu. Intelekts, augsts vai zems, var būt tikai pret sabiedrības vidējo aritmētisko, inteliģences vidējo aritmētisko vai atkal, saviem iedomātajiem standartiem (kuri šā vai tā visticamāk kaut kur tomēr pastāv, ja vien nav nezin cik absurdi), cilvēka egoisms arī ir tikai uz pārējās sabiedrības fona - egoistiskā sabiedrībā, egoistisks cilvēks pārstāj būt egoistisks un tas kļūst par normu. Nav pārāk lielas jēgas domāt, "kā tad īsti ir pareizi" vai tamlīdzīgi, ir jādzīvo tā, kā izvēlies dzīvot, pēc savām vērtībām, jo viss tāpat ir relatīvi.
Un augstprātība... jo ilgāk dzīvoju, jo sarežgītāka man tā tēma šķiet. Augstprātība arī ir tāpat - tikai attiecināma pret kaut ko konkrētu. Pret sabiedrības daļu vai sabiedrību kopumā.
Apcerīgām pārdomām |
|
|
