Labi, ka vismaz arī pati piefiksēju, kā, paliekot vecāka, palieku pielaidīgāka uz cilvēkiem, notikumiem, mūziku un citiem sīkumiem.
Kādreiz visu laiku skrēju ar pieri sienā, tagad tomēr padomāju, vai izdevīgi, vai zilo pieri un sāpes pēc tam kaut kur varēs izmantot.
Šo visu rakstot gan atcerējos notikumu pirms divām dienām, kad biju nolēmusi vēlā vakarā siltināt virtuvi no ārpuses kambariem un vīrietis saka, ka tas jādara pa dienu, kad varēs redzēt šķirbas, pa kurām pūš, bet nē, es esmu iedomājusies, ka man vajag tagad un viss, tā nu es tur pa pustumsu un lielos mīnusos plikām kājām ņēmos ar akmensvati kādu laiciņu, kamēr pa savam visu biju nosiltinājusi :)
Mūzika: katy perry
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}