19 August 2010 @ 05:28 pm
mistiskais kārlis  
vakardien es uzzināju, ka kaut kāds cilvēks, ko es nemaz neatceros, zina manu vārdu un seju jau daudzus gadus, kopš kaut kādas vasaras nometnes, kad es biju ārkārtīgi maza - like, kaut kāda trešā, ceturtā klase? tie ir kaut kādi desmit gadi. desmit gadus neviena vārda un pilnīgi nekāda kontakta, lai arī, izrādās, mācījāmies abi RV1.ģ, un tagad pēkšņi bam! ballīte, es esmu tur, un pēkšņi kāds, ko es neatpazīstu, sauc mani vārdā, un es mulstu, un es prasu, kas tu esi, un es nesaprotu, un es mulstu.

es pat nezinu, vai tas ir vairāk kaut kā tā piemīlīgi, vai creepy. bet tas ir kā no filmām. mums gan nebija nekāda magical-bonding momenta, nekāda "omg, mēs tagad būsim labākie draugi!1!!!111oneone", bet tagad ir viela pārdomām. kā teiktu cilvēks no dubultvaravīkšņu video - "what does this mean?!"