Viss. Pietiek te kaut ko iztēloties. Dzīve taču ir realitate. Un mēs visi stāvam ar kājām, pie tam abām, uz cietas, cietas zemes. Nebūs te nekāda galva mākoņos. Sestdien ciemos būs tikai Pavārs un co. Pārējie lai guļ lidostā vai savos Rīgas dzīvokļoss. Man te Ogrē nav vietas visiem. Un pats jocīgākai, ka jau laikam negribās svinēt. Viss būs atkal vienā skriešanā.
Aj, šodien esmu nervu kamols. Jo trīs dienas nu jau būs pagājušas, kad man brīvs, rīt uz darbu, bet neko tādu ievērojumu neesmu izdarījusi un līdz ar to kaut kāds tukšums. Plāni jau lieli, oj, jā, bet viss pie kaut kā apstājas. Un tas ir varen riebīgi.