te

11:21 pm: Tā kā es rakstu visos iespējamos fiziskajos un garīgajos stāvokļos, dzīvoklī ir simtiem lapiņu ar idiotiskām un ģeniālām frāzēm, teikumiem, idejām, atziņām un dzejoļu rindām. Tas mani neuztrauc, jo lielākoties spēju atcerēties ķēpājuma tapšanas kontekstu. Taču nu, beidzot pieķeroties pamatīgai istabas kārtošanai, uzgāju šķietami loģisku tekstu, kura konteksts laikam tā arī paliks noslēpumā tīts:

dzīvais mironis
|
V
cilvēks -> gudrais -> pravietis -> svētais -> eņģelis -> Jēzus -> Dievs

Zem tā ir dinozaura zīmējums, kas tapa pirms pirmās zāles pīpēšanas reizes (un nav manas rokas radīts), un mistisks telefona numurs taču, tā kā tas viss ir otrādi, pieņemu, ka teksts radies pēc tam, kaut šādas domas un pieraksti man tapa ap 13 gadu vecumu. Bet nespēju atcerēties, kad un kāpēc būtu to rakstījis.