rūsganais sprakšķis

vakar, vienos naktī ,kad es jau guļu, kādam ir krīze.
šodien,par laimi, nebiju vēl gulēt aizgājusi, jo tikko atbraucu no vienas lauztas sirds žēlošanas, kā nākamais ambālis - pazaudējis mājas atslēgas un visassievietesirmaitas un tagad jāgaida,kamēr atvilksies
c'mon, man pašai savas šaizes pietiek, pat ja neņemt vērā,ka rītvakar mītiņš par tēmu end-of-story un vēl jāpasniedz tā,lai negrautu kotur un attiecības saglabātu mororless ok
bet kuru uztrauc,kā es izskatīšos,aha

āksti, jūs esat, mīļie vīrieši.
nu jeb , vienkārši, mazi bērni.