dzīve & daiļrade

« previous entry | next entry »
Mar. 31st, 2006 | 05:06 pm

vārds, tu esi aptuvens. iesākumā biji patiess, tad tapi neprecīzs, kļuvi par vārdiem un tad radās vārdnīca, uz kuras malām šīs piezīmes.

bezgala daudz rakstāmā materiāla mētājas visapkārt. visas fantastiskās dzīves uz ticamības robežas: tās manējās, tavējās un viņu. radīšanas mokas ir tikai materiāla atlase. eposs, atkal vārds, kura sinonīmi traucē man darīt to, kas man patiešām ir jādara - pārrakstīt.

mans pusrakstītais romančiks, ko nospēra londras metrozaglis 2001. gadā, nez, ko viņš no tā saprata? es - vien to, ka otrreiz atlasīt neizdosies, seferis teiktu, otrreizējās atnākšanas nebūs. blociņā bija arī tiesības - cilvēks kļūst beztiesisks pavisam viegli. vēl tapa skaidr(i)s, ka manas atziņas ir gaistošākas, nekā biju domājis, un ka man nav žēl. mais...déjà le cortège avance. varbūt pārdomāt savu lēmumu nerakstīt, izdzēst visu šo bulšitu un---

saite | ir ko teikt | Add to Memories


Comments {2}

judging the mice

(no subject)

from: [info]rasbainieks
date: Mar. 31st, 2006 - 07:57 pm
saite

nea, nedzēsties, esi nu tik laipns.

man ir ko teikt


Karlsons, kas dzīvo

(no subject)

from: [info]zobgale
date: Mar. 31st, 2006 - 10:12 pm
saite

uj, nu tu tā noformulē, ka cilvēks var saputroties uz līdzenas vietas. Es gribēju teikt raksti!

man ir ko teikt