Sadzīves ainiņas un tamlīdzīgas garlaicības -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Janvāris 23., 2014


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
10:27
Tā kā ir gadījies dzirdēt nevienu vien stāstu par to, ka grūtniecība nebūt nav tas 'skaistākais laiks sievietes mūžā', tad esmu nolēmusi baudīt un novērtēt savus mazos prieciņus, kamēr vien varu :) Tātad - nofinišējot 15.nedēļu...
Es priecājos par to, ka ne reizi neesmu apvēmusies, neesmu paģībusi, un nav bijis izteiktu reiboņu  (tie mazie un retie šķebinājumi un pāris vieglie karuseļi absolūti neskaitās).
Es priecājos par to
, ka varu ieēst gandrīz visu, izņemot vārītas/ceptas zivis (sālītas siļķes un ķilavas arī ir ok).
Es priecājos par to, ka man nav (vismaz pagaidām) radušās nekādas nepārvaramas tieksmes uz saldumiem, bulkām, ceptiem kartupeļiem vai citiem tamlīdzīgiem īpaši neveselīgiem ēdieniem.
Es priecājos par to, ka man nekur nekas (nu gandrīz nekur, un gandrīz nekas) nesāp un nevelk.
Es priecājos par to, ka aizmigu tikai "Rīga Dimd" koncertā, taču godam izturēju neaizmigusi "Oblomovu" un pēdējo kolēģu ballīti.
Es priecājos par to, ka visas līdz šim veiktās analīzes un sonogrāfijas ir bijušas labas, un man jau ir vesela bildīšu kolekcija pirmajam bēbīša fotoalbumam.
Es priecājos par to, ka kopš ieraudzīju 2 līnijas testā, esmu zaudējusi 2.5 kg (khmm... nepieminot konkrētus ciparus, tik to, ka mans starta svars bija lielāks kā dažai labai dvīņu mammai 9. mēnesī), un cisku apkārtmērs nodilis par 2cm, un man joprojām īsti nevajag speciālās grūtnieču bikses
Es priecājos par to, ka man ir pārsvarā ļoti labs un laimīgs noskaņojums.
Es priecājos par to, ka ir uzradušās arī kolēģes-grūtnieces, ar ko paklačoties.
Es priecājos par to, ka esmu tikusi pie unikālas bildes, kādu ne katram zīmolu vadītājam izdodas iegūt :) un vispār darbi veicas tīri labi, neskatoties uz to, ka ar vien vairāk zaudēju spēju koncentrēties un atcerēties visādas nianses...
Es priecājos par to, ka beidzot ārā ir ziema/sals (darba projektu dēļ, un man ja pašai arī ziema tīra labi patīk).
Es priecājos par to, ka visai negaidīti tiku pie māsas "pufaikas", kas man der, un attiecīgi nav jātērē laiks un nauda tādu meklējot pašai.
Es priecājos, ja laiku pa laikam ieraugu, ka vīrs lasa "grūtnieču kalendāru" info, vai pēkšņi paziņo - tagad tev jādzer biešu sula (vai kādas citas tamlīdzīgas muļķības)

Un vispār - dzīvē taču ir tik daudz prieciņu - atliek tikai tos ieraudzīt!

Tags:

(iepūt)


> Go to Top
Sviesta Ciba