25 Septembris 2012 @ 20:45
time does this  
Laikam jau, ka es vienmēr esmu bijis tāds ieradumu cilvēks, bet nupat jau paliek par traku. Kad izrādās, ka pieaugušo dzīve nozīmē to, ka tu pats nosaki, cik daudz ūdens pieliet klāt saturīgajai zemes pamatnei, izrādās arī, ka tas ir elementārs, rutīnas un komforta ieeļļots ceļš uz apātisku, stagnējošu purvu.
Es nesatieku jaunus cilvēkus, es sen kā vairs nelasu ziņas un nerakstu komentārus. Es nevelku paralēles. Dusmojos remdeni. Es parazitēju uz tām informācijas un radošuma druskām, kas manī bija vēl relatīvi nesen.
Es kaunos.
Es gaidu.

Kaut kad vienunakt man atkal bija viens no tiem lielajiem, skaistajiem sapņiem, kuros ceļo laikā un jāj uz stirnām, un kaut kur tevī ir pārliecība, ka ir mērķis un no tevis ir kaut kas svarīgs atkarīgs.
 
 
Mūzika: Chinawoman - Left You At The Farm
 
 
( Post a new comment )
edzinsh[info]edzinsh on 26. Septembris 2012 - 00:04
Šodien pie Ainas Matīsas runājām "mazā Alma rāvā bradā basām kājām krasta malā".
Negrimsti rāvā, mazā Alma!

Varam arī kādreiz satikties, es kaut kādā ziņā esmu un kaut kādā arī neesmu jauns cilvēks.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
parafraaze[info]parafraaze on 26. Septembris 2012 - 11:23
Es nezinu, kas ir Aina Matīsa, bet satikties varam tāpat :) dod ziņas, don't be a stranger
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)