es laikam esmu traka un stipri, stipri pārvērtēju savas spējas, bet, draugi mīļie, dzīvojam taču mēs vienreiz, un es jūtos, ka šobrīd vajag riskēt, atlikt (atkal) darbus uz rītu (kad pulkstens 23jos ir dedlains)un darīt, ko gribas.
tas ir diezgan smieklīgi, ka par beztabildīgo studentu es pārvēršos tieši tad, kad patiešām nav īstais brīdis, bet screw that, gan jau izkulšos. viss būs čikiniekā. varbūt es pat vēl kaut ko izdarīšu šonakt. varbūt ne.
tad jau redzēs.