Pārnācu mājās, šeit mitrs un auksts. Ieslēdzu kondicionieri, sēžu zem viņa un pat negribu ēst. Bet paēdīšu un iešu gulēt.
Izpakojot veikala maisiņu konstatēju, ka pa šo laiku Japāna iemācīja vienu noderīgu lietu - skaisti iepakot jebko jebkur; vēl vienu noderīgu lietu - guļot pustoru stundu diennaktī produktīvi strādāt; vienu bezjēdzīgu lietu - baidīties no ārzemniekiem; un vienu lietu, kuras jēgu es tā līdz galam nevaru izprast - iemīlēties.
Jā, tāds sentimentāls, puņķains ieraksts.
nnn. :/