Aizvakar apriju Rubenfelda "Slepkavības skaidrojumu". Un vakar noskatījos "Seviljas bārddzini" Operā. Abi šie notikumi uzvedināja mani uz pārdomām par to, kas vajadzīgs, lai cilvēks būtu labi un patiesi izklaidēts: šausmas, sekss un joki (labi joki), tā es beigu beigās nodomāju. Proporcijas var būt dažādas. Visu samaisīt un lietot brīvos brīžos, un te viņa ir - lieliska izklaide.
Es droši vien esmu izdomājusi velosipēdu, bet es pat biju tik lepna par sevi - tik lepna, it kā būtu atklājusi nemirstības eliksīru!
Lai nu kā, bet šos abus - gan grāmatu, gan operu - es patiešām varu ieteikt pat tiem, kas grāmatas un operas vispār nepatīk.