02:10 pm
Pārrakstīšu, pirms nodošu atpakaļ bibliotēkā.
Visu laiku es gaidu, kad sāksies sīkumainā sadzīve ar nošmucētu galdautu un pleķainiem palagiem, kad es pamanīšu šo pašapmierinātību, šo laisko kopābūšanu, kad sapratīšu, kāda tā izskatās un kur esmu nonākusi, kad izsīks šis iekšup vērstais viedoklis. Rasa smejas un saka, ka arī ūdele zooloģiskajā dārza būrī ir pārliecināta, ka ir atnākusi paskatīties uz cilvēkiem.
Nevar būt, viņa taču skraida kā traka, sirds sāp skatoties, mazs dzīvnieciņš meklē izeju no milzīga būra.
Nuja, beidzot aptvērusi, kas tie par putniem, kas uz viņu skatās.
Ilze Jansone, Insomnia