pamodos apbrīnojami viegli, varbūt katru rītu jāceļas ar tekstu - Pata, slien savu pakaļu augšā, taisies. vai vismaz balkonu aiztaisi, vēsi tač!
kamēr ledusskapī meklēju desu, nosala rokas. kamēr spēlēju dārgakmeņus un ēdu desmaizi, desa nokrita uz klaviatūras , protams, ar majonēzīgo pusi! ārā it kā saulīte ir, bet itkā nav. varu derēt, ka Rīgā līs :D bet nu tāpat, cerība mirst pēdējā!
vēl pusstunda laiks, jāuzkrāsojas, jāsataisas un jābrauc uz Cēsīm veikt ūdens procedūras. vispār, es ceru, ka te siltais ūdens parādīsies ātrāk par nākamo gadsimtu.
labi, eju darīties. pēc kādām 6h satieku savu Reini. jau mēnesis kopā! kā laiks skrien, kā laiks skrien..