as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

slimnīcas man spēj drausmīgi sabojāt garastāvokli. varbūt pat nepelnīti topu traka, jo jaunās meitenes dažas pat ļoti jaukas. un pati biju aizmirsusi, ka pie konkrētās dakteres nevajag iet, pati vainīga. un tas, ka viņi nevar uztaisīt tādu reģistratūru vai tādus kabinetus, kur tu zini, kad jāgaida un kad ne, tie jau sīkumi, atvērt durvis un uzkrist nīgram pagaidiet taču. vai tas, ka jocīgajā reģistratūrā nav vietas tik ļoti, ka tevi pašu, tur sēžot, visu laiku sit ar durvīm. un vladimirs, kurš iemočīja man pa priekšu uz analīzēm taču teica, es tikai pajautāšu, viņš nav vainīgs, ka viņu iesauca iekšā. un, ka sākumā tev kopē sasodīto apdrošināšanu sešas minūtes, pēc tam paprasa naudu, pēc tam tu aizrādi, ka tev ir apdrošināšana, un tad jaukā dāma pajautā (jā, tā pati, kas tikko kopēja), lai parādu. katrā ziņā visi drīkst uz tevi kliegt. tu neesi klients, pacients vai cits rietumeiropas izdomājums. tu esi mirējs un tev jālūdzas pēc žēlastības.