Šorīt jūtos stulbi. Un tāpēc, ka man jāceļas nevis tā iemesla pēc, ka man beidzot nenāk miegs vai sliktākajā gadījumā tas ir radio, kas ieslēdzas tikos, cikos esmu viņu ieregulējusi, un tad jau tas nozīmētu, ka man tajā dienā ir kaut kas svarīgs, bet šodien tiešām nekā tik svarīga nav. Bet man jāceļas tā iemesla dēļ ka aiz loga braukā zāles pļāvējs. Bet ir tāda sajūta, ka viņš braukātu man pie pašas galvas un pļautu manu paklāju, nevis divus stāvus zemāk. Galva sāk dunēt un rūkt līdz ar pļāvēju. Beigās pat sāku iedziļināties un atšifrēt tās rūcošās skaņas un man pat likās, ka tur ir divi pļāvēji, kas ir vēl briesmīgāk, jo kā nekā skaņa ta dubultā. Lai gan lūkojoties pa logu - jā, viņš mani patiešām piecēla, tad redzēju tik vienu pļāvēju, kurš man nesaprotamā veidā to darīja. Uz zāles ir vesela kārta ar lapām, tā, ka to zāli nemaz redzēt gandrīz nevar. Nu, un tagad ir sasmalcinātas lapas ar minimāli nopļautu zāli. Un es pamodināta, forši.