Vispār tas, ka cilvēki man laiku pa laikam uzraksta vai izstāsta pilnīgas muļķības, nav nekāda kaitniecība. Tas patiesībā ir labi. Pat ne tikai labi, tas ir vienkārši lieliski! Jo: tas taču (laikam) nozīmē, ka cilvēki ar mani jūtas atbrīvoti. Droši un ērti, dabiski un patiesi. Jo: ja es būtu tāda kašķīga ragana, par kādu mani laiku pa laikam uzmālē, tad taču viņi kaut mazliet filtrētu bazāru, ne?