1. Sasaldē cīsiņu, sarīvē uz rīves, uzsmērē uz maizes majonēzi un uzber rīvētu cīsiņu. Garšīgi un praktiski, un galvenais – daudz: ar vienu cīsiņu pietiek 5-10 sviestmaizēm;
2. Ja bads neļauj gulēt – ātri iztukšot divas glāzes vārīta ūdens un likties gulēt. Smadzenes uzreiz nesapratīs, ka kuņģis ir apmānīts;
3. Ja rupjmaizi ierīvē ar ķiploku, tad tā smaržo pēc desas;
4. Ja jūs sasaldējat olu, sagriežat to uz pusēm un lieciet cept uz pannas, tiks iegūtas 2 vēršacis;
5. Vienu un to pašu tēju var ievārīt septiņas reizes. Astotajā reizē tējas graudiņi uzpeld, lai paskatītos uz jums;
6. Paņem maizes šķēli un speķa gabalu. Speķa gabalu uz maizes uzliek tā, lai pirmajā kodienā nenokožas. Nokož maizi un tad atkal speķi pabīda atpakaļ- tā kamēr maize apēsta…speķi ieliek atpakaļ ledusskapī…pietiek ļooti daudzām maizēm;
7. Liesu cālīti pakar logā tā, lai ēna kristu 5 litru katlā ar ūdeni. Šo ēnu vāra 1 stundu. Iegūto buljonu lieto pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā… Kam par treknu, var atšķaidīt ar vārītu ūdeni…

LABU APETĪTI!