| |
[21. Jan 2010|06:56] |
bet vislielākā sāpe, ka neredzēju Šveices prinča vakardienas deju. labi, ka mums ir franču aristokrāti, kuri mājās nes ne vien vīnu, bet arī pareizos LTV7 kadrus. tā nu vēlu vakarā tiku pie tējas, pie zeķēm un pie prinča.
es varētu pārdot dvēseli par cilvēkiem, kas tā dejo, es varētu pārdot dvēseli par to vien, ka viņi ir, ir, ir – un ka viņi tā dejo. un es drīkstu redzēt. dvēsele kliedz, ka nav pārdošanai, lai liekot viņu mierā, citādi kosmoss atkal atriebsies. |
|
|
