Puspudele brendija un ir grūtības ar pareizrakstību. Toties rokas vairs netrīc un ir diezgan liela vienaldzība par apkārtnotiekošo. Un vairošanās instinkts arī atslēdzies. Tas labi. Mazumiņš pieradis, ka vienmēr ir galvenais un svarīgākais, niķojas, jo šovakar māsa ir lutināmāka. Ek, ir aizdomas, ka esmu mēreni piedzērusies;))
Un vēl aktualizējusies doma par blakuscilvēka nepieciešamību;) Nācu mājās un jutos visnotaļ laimīga, brīva, neatkarīga. Starp citu, arī pietiekami skaista (paldies trz , es neuzprasījos, tomēr sajutos kā komplimentu saņēmusi;) - to es par tiem pikciem) un varbūt arī iekārojama. Es mīlu cilvēkus, t.sk. arī vīriešus, bet skaidri apzinos, ka paļauties varu tikai un vienīgi uz sevi. Tomēr - ja kāds grib mani samīļot, izklaidēties kopā Eiropā vai bez tās - es esmu visnotaļ pieejama;). Un pēc tam  Pīteram P. nāksies lidot prom - grib viņš to, vai ne;)

Laikam gudrāk būtu apklust. Lai jums visiem bērni pēc ģībšanas ir tik pat ņipri kā manējie;)

Un lai jums mazā brendija pudelīte pie rokas nepieciešamības gadījumā;))