21:04 - bija doma. vairs nav.
Šodien tā skumīgi ap sirdi sametās, kad es aizdomājos par situāciju,kas ir radusies. Pirms pāris mēnešiem iepazinos ar puisi, ar kuru kļuvām patiešām labi, tuvi, patiesi draugi. Mēs bieži apmainījāmies ar izjūtām, emocijām, pieredzi. Mēs varējām tiekties uz labāko draugu statusu. Mēs runājām par visu, par visiem, par sevi- viņš par mani zināja/zin visu. Bez izņēmumiem, jo ja viņš ko man jautāja- es atbildēju atklāti un viņš tāpat. Ideālā draudzība. Taču nu jau kādu mēnesi vai par ilgāk es vairs nesaņemu ne mazāko ziņu no viņa. Ja pati ko viņam pajautāju, uzzvanu, nosūtu- atbildi es saņemu, taču tas nekad nenoved līdz ilglaicīgām sarunām, kā tas bija agrāk, kad līdz 03.00 AM varējām runāties par visdažādākajām lietām. Man ir daudz labu draugu, kas arī man mēdz ik pa laikam savu sirdi izkarīt, un kuri vislabprātāk arī uzklausa mani, bet viņi neviens nav tādi kā viņš. Un nu tas mani skumdina. Jo man viņa pietrūkst...
Garastāvoklis:: sad
Mūzika: Damien Rice - The Blowers Daughter
From: | shutup |
Date: | 28. Decembris 2005 - 03:27 |
---|
| | | (Link) |
|
priecaajies,ka vinjsh tevi nepasuuta drst,vai arii nepazemo...
vnk. es teikshu atklaati. - man skjiet,ka tu vinjam apniki.
bet var buut arii kaut kaadi citi iemesli. varbuut vinjsh ir aiznjemts darbaa,vai ar maaciibaam,vai arii vinjam vnk nav laika vairs tikpat kaa netaa seedeet.
man bija liidziigs gadiijums. tikai es to puisi paziistu jau gandriiz 5 gadus,iepazinaamies chataa. pirmos 3 gadus viss bija normaali,bet veelaak,pamazaam vinjsh no manis noveersaas.
tagad ir taa,ka vinjsh it kaa ir ar mani,bet it kaa nee. jociigi ir tas ka.. mees varam atrasties vienaa telpaa,un buut svesinieki,kgan agraak mees bijaam bez maz vai labaakie draugi.
vispaar cik teu ir gadu ? :)
vispār jau es nemēdzu čatot. ar viņu mēs runājamies, smejamies, draudzējamies dzīvajā nevis virtuālajā realitātē. Tas bija tikai viens tāds periods, kad sarakstījāmies i-netā, aptuveni laikā no mūsu otrās līdz piektajai tikšanās reizei... un nu jā, mēs nonācām pie jautājuma, vai gadījumā nav tā, ka mūsu starpā viss jau nav izrunāts!? vēl joprojām ik pa laikam tiekamies, ejam kopā izklaidēties... vnk tas, kas pietrūkst ir tā sajūta. nu es nemāku izskaidrot, bet varbūt es vnk esmu pie viņa pieradusi...
es jau arii ik pa laikam to puisi satieku reaalajaa dziivee.
un nekad viss nevar buut izrunaats,ja teu tieshaam vinjsh ir ljoti labs draugs.. :)