''Ir trejādi cilvēki: Vieni, kas rada un veido notikumus. Otrie, kas vēro
visu, kas notiek. Trešie ir tādi, kas vaicā kā pēkšņi atmodušies: Kas
notika?''
''Ticu, ka daudziem no viņiem dziļi sāp tas, ka dzīvei nav virziena. Nav kur iet. Nav ko cerēt. Nav pie kā pieturēties, kad ir sajūta, ka jākrīt. Jau agrā jaunībā viņi ir veci. Tāpat kā daudzi no mums.''
''Bet, nudien, tu vēl šodien nezini, vai tu esi puika, vai pieaudzis vīrs, lai gan tu jau drīz taisies beigt augstskolu… Jā, jā – dažkārt tu sajūties vecs un smags kā pieminekļa akmens, kas redzējis tik daudz dzīves nākam un aizejam, bet dažkārt tu esi taču puika ar simts nebēdnībām un trakām fantāzijām un tad tev ir tā, it kā visai pasaulei vajadzētu parādīt mēli.''
''Ticu, ka daudziem no viņiem dziļi sāp tas, ka dzīvei nav virziena. Nav kur iet. Nav ko cerēt. Nav pie kā pieturēties, kad ir sajūta, ka jākrīt. Jau agrā jaunībā viņi ir veci. Tāpat kā daudzi no mums.''
''Bet, nudien, tu vēl šodien nezini, vai tu esi puika, vai pieaudzis vīrs, lai gan tu jau drīz taisies beigt augstskolu… Jā, jā – dažkārt tu sajūties vecs un smags kā pieminekļa akmens, kas redzējis tik daudz dzīves nākam un aizejam, bet dažkārt tu esi taču puika ar simts nebēdnībām un trakām fantāzijām un tad tev ir tā, it kā visai pasaulei vajadzētu parādīt mēli.''
What the fuck you were thinking?