|
[6. Jun 2011|11:23] |
esmu nomierinājusies un samierinājusies. dzīvojos ar Andri, izbaudu kā ir tad, kad kāds tevi tiešām ir iemīlējis un kādam metas tauriņi vēderā no pieskāriena vien. Izbaudu jaunību un jauneklīgumu. Un neskaitot šodienu es gaidu vēl divas dienas un ja nu nekā, tad es pieņemu Līvas piedāvājumu. Re kā mainās viedokļi - es viena no kliedzējām, ka prom nebraukšu, jau krāmēju domās somu. Aizbraukšu, divus gadus padzīvošu un atgriezīšos. Atstāšu visus sūdus, kas man psiholoģiski velkas pakaļ, aizbēgšu un gan jau. Man visi, visi pietrūks, vēl zinot savu sabiedriskumu, bet iespējams bez manis citiem būs arī labāk un mierīgāk :) |
|
|
Comments: |
uz UK tā izskatās. mani jau tā pat šeit nekas īpaši netur. ko tu par to saki?
nu brauc, brauc :) kaut kas interesants būs!
pirms esmu pateikusi mammai, ir tikai viens cilvēks, kas saka, ka tā labi nebūs un mani tur sagaida tikai vilšanās. Visi pārejie saka, lai laižos prom, māsa pilnīgi sakliedza, ko es bremzēju, Andris paskatījās ar skumjāko skatienu pasaulē un noteica, lai es izbaudot savu nesabojāto dzīvi, lai apskatu pasauli un padzīvoju kā cilvēks. | |