Skaista, laipna, pastāvīga un sirsnīga.

Tu esi pārlieku salda priekš manis. Tu pārlieku domā, ko domāt un pārāk daudz rīkojies, ko domā. Tev liekas, ka tevi vada emocijas, bet tevi vada muļķīgs, sīrupains, no sieviešu žurnāliem iegūts aprēķins. Atklāti sakot, man liekas, ka tu pat nezini, kā elpot pareizi. Tu nespēj pat pieglausties, nedomājot par to, kādas būs sekas un ko es padomāšu. Visi sīkumi tev liekas tik pārsvarīgi un kā Jēzus mājiens par pilnīgu laimi vai apokalipsi. Tev šķiet, ka esi īpaša. Jā, protams, esi īpaša. Visi žurnāli, kurus pērk sievietes, kuras nezin, kā soli spert, apgalvo, ka tu esi īpaša. Īsts, neatkārtojams zelta gabals.

Tu esi neatkārtojama, jo neviens neķēpāsies vispār tādu muļķību radīt no jauna.

Tavas lūpas nerunā. Runā tavs viengājiena šaha prāts un lūpas tik izdveš to, ko tas liek. Pat klusēt patiesi nemāki. Aizvērtas acis tev nozīmē gan mūžīgu lietu gan patiesu mīlestību. Tulkosi tāpat, kā gribēsi. Tevī jūtas nerodas no sirds. Tu tās būvē no žurnālu nodaļām. Pretīgi liec pa nodaļām un paragrāfiem. Kārto kā tādu sasodītu lego, jo lasīji un no draudzenēm dzirdēji, ka tā var uztaisīt piramīdu, kas stāvēs mūžīgi.

Tava pakāršanās būtu lieka labas virves tērēšana.

Es ticu tev tikai tad, kad apgalvo, ka šoreiz laikam atkal rīkojies visnoatļ muļķīgi.