Kādā mirklī, kad cilvēku kāds iemin zemē dziļāk par dubļiem,viņā ienāk šī mūžīgā ziema.
Un ārēji izskatās gluži kā Tavā aprakstā.Pielāgojas,baidas runāt ar saviem vārdiem par savām īstajām nostājām.
Varētu sajaukt ar vienkāršu personību-bezpersonību.Un jauc.
Man tādu cilvēku ir žēl.Es tos redzu citu starpā, tie izceļas. Nezinu,varbūt tikai man.
Bet katrā gadījumā viņiem nekad vairs nebūs pavasara.