Pilnīgas laimes koncerts, bišķi absints, vienpatnīgs gājiens mājup, ciešs miegs, sestdiena ar Gaiziņkalna torņa nestabilajām virsotnēm un manu stabilo nervu sistēmu. Miljons Vidzemes zemes ceļi, sirreālie Lido tornīši, milzīgi zirnekļu tīkli meža vidū, onkulis, kurš uzmana savus putnubiedēkļus, velna klēpis ar akmeņu krāvumiem, pūpēžu nāve, nātres sadurstījušas manus ikrus, bet man vienalga, pagriez skaļāk un dzīvo līdzi. Sestdienas vakara noslēgums ar māršmeloviem un pēdējo veikala šašliku, kā arī ūdens biķerīti. Stāvēju uz grants kaudzes, kaut ko klausījos un biju galīgi augšā. Svētdien sarakstīju papīrus arhīvam, kā arī biju Pērsē basām kājām, Ievai uzvilku gāzmasku un liku ar palagu skriet lejā no kalna, bija forši, saule koda acīs un gan jau drīz mums būs tāda pēcpusdiena, kad neviena no mums nekur nesteigsies.