Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Dīvaini, dīvaina piektdiena,

Kaut kā laikam ir nobīdījies mans bioloģiskais pulkstenis. Es gan īsti nezinu kāpēc viņu sauc tā. Manējais tad laikam ir smilšu pulkstenis vai arī saules pulkstenis. Patiesībā interesanti tas bija pulkstenis, kas reaģēja uz visām lietām vai tikai tad, kad ir vēlme pēc bērniem. Vai arī tas ir tikai sievietēm, un viņu vēlmes pēc bērniem. Vai arī skaitās,ka es vēlos, lai man ir bērni ar Meganu Foksu. Vai arī var pastāvēt iespējas,ka mans bioloģiskais pulkstenis izrāda vēlmi pēc mēģinājumiem iegūt bērnus ar Meganu Foksu. kaut kā atkal no tēmas noskrēju.

Tātad tas,ko vēlos teikt, ka man šodien ir tāda sajūta,ka ir pirmdiena. Jo man patreiz gribās strādāt, ieguldīt sevi un dvēseli darbā, un gāzt kalnus. Nē,sekundi, tas neesmu es tas ir kāds cits. Man gribās atgriezties mājās, aizslēgt durvis un doties gulēt, kamēr es sapņotu par to,ka guļu es pludmalē, un man ir dzērieni kokosriekstos. Nez kāpēc vienmēr,kad es vēlos iedomāties ideālu pludmali dzērieni ir kokosriekstos. Man liekas,ka tur arī būtu kādam galvu dakterim, ko teikt. Un viņš varētu teikt, zini Andrej, kokosriekst dažreiz ir tikai kokosrieksts. Un tad atnestu man glāzi viskija, un mēs runātu par to cik dzīve ir skaista, un es gudrs. Esmu drošs,ka kaut ko ar to visu vēlējos teikt.

Toties vakar atklāju, ka pēc pāris aliem cilvēkos dzimst bērns. Protams saprotu, ka nodarbe pūst balonus un mest viņus pa logu nešķiet jautra, bet ir brīži, kad tas laikam nāk tikai par labu dzīvē. Protams pats par sevi process samērā bezjēdzīgs. Bet kaut kā jāizklaidējas šajās dienās. Protam nožēlojami, bija, ka pusaudži viņus vismaz uzpilda un met cilvēkiem uz galvas, bet mēs jau esam pieauguši, mēs tā vairs nedarām. Un vēl man saka,ka pieaugušie nav garlaicīgi. Atcerieties bērni nepieaudziet. Pieauguši, piedodiet Jums jau ir par vēlu.