March 2015   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31

Iz senām, skaistām atmiņām

Posted on 06.02.2010 at 16:58
O. Vācietis. GAUJA

Kurš ūdens tā būtu smējies,
Ja to pasmeļ ar sauju?
Dievs bija iemīlējies,
Pasaulē laizdams Gauju.

Mana mūžīgā kaite.
Mana spalva un ota.
Vidzemes asinssaite.
Latvijas kaklarota...

Vārdus, cik grib, var sacīt,
Neīsts man liekas katrs.
Es ar aizsietām acīm
Apņemos tevi atrast

Starp visām Jeņisejām,
Starp visām Gangām un Elbām,
Pie visbaltākām dzejām
Un pie vismelnākā nelabā.

Un lai mūžīgi pastāv
Gaišums uz tavas sēres,
Rudzi uz tava krasta,
Asaras cilvēku bērēs.

Lai ļaužu kāzās ievas
Aizkūpas baltā sārtā!
Es to nelūdzu dievam.
Es to izlūdzos laikam.

Kādi tie dievi ir vecīši,
To jau tu zini pati.
Dievi raganas necieš.
Man tu, ragana, patīc.

Ne dievi, ne velni lai nezina,
Kas mūsu jūtām vārdā.
Bet, ja nu noķer un dedzina,
Tad – abus uz viena sārta!

Comments:


Ļipa
Iepukšķināts [info]riitarasa Tajā miglas pilnajā 2010-02-06 17:04 (Ceļvedis uz iepukšķinājienu)
O! Jā, šīs ir labs dzejolis.
Un man vienmēr ir bijusi pie mājām Gauja. Rīgā īsti nē, toties to aizvieto fakts, ka te es mācījos skolā uz Gaujas ielas. :)
Iepukšķināts [info]eziic_miglaa Tajā miglas pilnajā 2010-02-06 17:13 (Ceļvedis uz iepukšķinājienu)
Ceturtdien, kad biju skolā, biju arī pie pamatskolas literatūras skolotājas.
Es vairs neatceros precīzu kontekstu, bet galu galā bija tā, ka stāvēju klases priekšā, atkal runādama šo dzejoli, tiesa gan, tikai pirmo pantu.

Uzjundīja ļoti siltas, gaišas un mīļas atmiņas.
mdz_snifs
Iepukšķināts [info]mdz_snifs Tajā miglas pilnajā 2010-02-06 18:08 (Ceļvedis uz iepukšķinājienu)
Visā visumībā dzīvojoties ārpus Latvijas dzejolis iegūst pavisam citu garšu.
Previous Entry  Next Entry