Ahāts

skatos "Before Sunrise" un vietā, kur zīlniece, nolasījusi abiem rokas, atskatās un piemin vārdu 'stardust', atcerējos, kā vienā no pēdējies DDC končiem, stāvēju vientulī un klausījos konci, kad pienāca klāt viegli iereibis jauneklis, nostājās skaļumā līdzās un uzsāka sarunu caru telefonu, t.i., rakstot tekstu īsziņā un apmainoties ar tālruni. saruna bija vairāk vai mazāk sviests, bet pāris reizes viņš mani uzrunāja, tākā mīļvārdiņā, par stardust un beigu beigās vēlējās mani noskūpstīt, kā arī to mēģināja realizēt, taču bez fortūnas. tas bija viens no tiem watafak momentiem dzīvē. tieši tāpēc es šodien neskatījos Gummo, bet romanķiku.