![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tàtad - Paris.
Paspeeju redzeet visus lendmarkus centraa, b€t apskatiit iisti nevienu - baigi bizii. Iepazinos ar frensh bjurokrasii visaa savaa stereotipiskajaa kràshnjumà. 4 stundas nosèdéjàm EGIDE kantorii - biistieties no taas vietas! Lai uzzinàtu savu hoteli, jàseko bija shaadai instrukcijai: iedod autobusa shoferim biljeti, brauc liidz turieneiunturienei, izkaap laukaa, ieej tyelefonbuudà (aizmuguree uzziiméts plàns, kà liidz tai tikt), zvani EGIDE agjentam(!) un nosauc savu numuru(!). Klausulé patiikama sievietes balss pazinjo - péc jums tuuliit atbrauks taxi, gaidiet turpat. Uz kurieni vediis - ne vàrda.
Veel shodien nejaushi vinja kabineeta satiku Francijas ietekmiigaako mediju zivi - Jean-Marie Colombani no Le Monde. Tulkojoshaa meitene veel stundu veelaak bija shokaa.
Labi, vgatagou. Riit uz Lionu (dziivosim suburbà, kur nededzina mashiinas. Oup fulji)