01 Februāris 2008 @ 18:38
 
Šodien ārā nežēlīgi pūš vējš un snieg sniegs. Beidzot es varēšu iemācīties slēpot, uz ko mani piespiedīs, vai snovot, ko gribu pati!

Bet stāsts cits.
Gāju pa pilsētu šodien un man ienāca prātā tāda doma, cik gan esmu laimīga, ka neesmu viena no tām cacām, kurām sejas vietā ir špakteļfeiss, būtībā nekas īsts. Es tā iedomājos, jo sniegs brāzās man tieši sejā, kusa, un pilēja, jo sejiņa man silta;) He, un man nekas netecēja, man nekas neizplūda, man viss bija savā vietā - vietā bija un ir mana seja. Bet "daiļajām" un visu mīļotajām cacām diez vai seja šodien īstajā vietā. Man īstenībā gribētos zināt ko vinā sdara šādos laika apstākļos, lai pasargātu savu špakteli, savus izcepinātos matus un vēl nezin ko, kas viņām kā cacām ir. Jo, ja godīgi, neesmu par to īsti informēta, jo man laikam ir laimējies arō tādā ziņā, ka draugu lokā man tādu nav.

Bet tiešām gribētu zināt kā viņas pārvietojas pa ielu sniega putenī, lietus orkānā un citos ne sevišķi labos laika apstākļos!!!????
 
 
Garastāvoklis:: sniegota un neizkususi
 
 
( Post a new comment )
zuzurz[info]zuzurz on 1. Februāris 2008 - 20:30
Buutu smiekliigi,ja adiitu maajas zekjes..:D

Ja nopietni,arii esmu iedomaajusies par sho teemu,ejot lietuu un slapjaa sniega izraisiitajaa slapjumaa..:DBet veel joprojaam neesmu atbildi guvusi..:)
(Atbildēt) (Link)