Man jātiek slimnīcā, man jātiek no turienes ātrāk ārā, man ātrāk gribas tikt ar to galā. Aiz muguras atstāt.
Reizē gribas, reizē bail. Bet vajag. Un daru to, kas ir pareizi, nevis tāpēc, ka tā vai šitā būtu vieglāk.

Nezinu par ko tas viss, bet līdz ar, te pāris un vairāk dienas, esmu izjutis, ka beidzot dzīvoju, elpoju, jūtu. Esmu. Un varu būt skaisti.
Kas guļ tie negrēko. Man sanāk mazāk gulēt, tāpēc ir laiks padzīvot. Būt kopā.

Galvenais nesaaukstēties. Staigā apkārt puņķaini un visādi citādi aplipušie ar zarazu, ka biš kratos. Nu nebūtu īstais brīdis. Man vajag nodarīt visu, kas nodarāms/nobeidzams. Citādi iepsrūdis kaut kur starptelpā. Ne šur, ne tur. Ne to var, ne šito.
Jācer, ka tā taisnība - iemīlēšanās stiprina imūnsistēsmu.