Pirmdiena, 5. Apr 2010, 20:27
Izanalizējot

vakarnakt sapņotu sapni nonācu pie secinājuma, ka man psihologs nav nepieciešams, bet man ir jāatrod līdzekļi, kā cīnīties ar slēpto agresiju, kas manī virmot virmo. Jo brīdī, kad es esmu visievainojamākais un bezspēcīgākais, manas smadzenes impulsi atspoguļo ainas, kur es kādai personai esmu iespiedis galvu starp durvīm un sienu. Tarantīno sižeta cienīgs gabals. Durvis ar visu spēku atvēzējot, veru tik bieži, līdz brīdim, kad šīs personas galvaskauss, līdzīgi ķirbim, izšķīst uz visām pusēm. Brīžiem liekas, ka sapņi ir pārāk reāli, kaut arī nomodā liekas, ka sapņoju. Šī barjera ir stingri jāpieskata, viena eventuāla kļūme un viss ir pazaudēts.

Otrdiena, 6. Apr 2010, 00:38
[info]tiika

Viena eventuāla kļūda un kāds paliks bez galvas:D
Bet daudz maz labi, ka tas viss notiek sapņos, jo tad tas jau takā izdzīvots un dzīvē nemaz neprasās.
Mana slēptā reti, bet izlaužas dzīvajā. Vēl tagad smeju par to negadījumu pazemes tunelī kur tā ar vēzienu iespēru kādam skolniekam, jo parasti pat balsi nepaceļu. Tiesa par laimi man tā spēka nav tik daudz, lai kādam nopietni kaitētu, bet tā kā slēptā agresija izlaužas negaidīti tad arī ne pisķija, ne cirvja nekad nav pa rokai:D

Otrdiena, 6. Apr 2010, 10:34
[info]kr15h

Man viens draugs piestaigā pie psihoanalītiķa, lai arī viņam nav problēmas ar agresiju un ar vēl visu ko - aizgāja intereses pēc. Atziņa no viņa puses bija, ka psihoanalītiķis tiešām palīdz sakārtot domas un sabalansēt tās ar zemapziņas tieksmēm. Tā kā, ja Tevī ir pavīdējusi doma piestaigāt pie psihoanalītiķa, no mana skatu punkta tas Tavam agresijas savaldīšanas mehānismam nāktu tikai par labu. Jo pēc manas pieredzes, Tev dažkārt to neizdodas pievaldīt, kad tas būtu nepieciešams - vēl jo ļaunāk - tā nāk ārā brīžos, kur pēc veselā saprāta loģikas tai vajadzētu pierimt. ;]
Nu un lai arī esi nonācis pie secinājuma, ka psihoanalītiķis Tev nav nepieciešams, domāju, ka ja Tu tomēr aizietu, Tavā arsenālā būtu vēl viens aizraujošs sarunu temats!