| |
[Dec. 8th, 2025|06:58 am] |
|
gunāriem šodien vārda diena. gunāronkulis bija manas vecmāmiņas māsas vīrs, mežsargs, mednieks, mēs vasarās tur braucām padzīvoties. valkas pusē tas bija. gunāronkuls bija man ļoti mīļš cilvēks. mācīja man, ka ēst visu ar pirkstiem, nevis ar dakšiņu vai karoti, ir daudz, daudz garšīgāk. vienreiz viņš no skapja izvilka lelli -marioneti - ar kustīgiem diedziņiem veikliem pirkstiem parādīja, kā ar to apieties. man mute bija vaļā. es pēc tam mēģināju pati, bet viss tikai samudžinājās. vēl tur bija pulkstenis pie sienas ar dzeguzi, kas katru stundu nozvanot iekūkojās. bieži braucām uz mežu, jo gunāronkulis visas labākās sēņu un ogu vietas zināja. suņi bija džeris un reris. es tagad vairs neatceros, kurš no suņiem ar gunāronkuli runājās. "nu, kas notika mājās, kamēr mēs bijām prom?" un reris vai džeris visu, ko zināja stāstīt, izstāstīja. |
|
|
