Ir bijušas brīvdienas. Tagad varu teikt, ka esmu atpūties. Būts cilvēkos, būts skaļā pasākumā, būts skaistā naktī, parunāts ar sen seniem kara biedriem un sajusts, ka nav apakšā nekāda aizvainojuma un joprojām var saskrieties bez skatiena nolaišanas grīdā.
Palutināju sevi ar jaunu lietiņu, grāmatu iegādi un piekrāmējot puncīti.
Mīļš, jauks, gaišs zvans saņemts un cilvēks vairs nav moku stadijā. Tagad ir tikai viegla plūsma pa straumi un patīkamas gaidas. Vairs nesāp, ir tīkama kņudoņa.
Atgriežos mājās un pieslēdzos lasāmvielai ''meitene ar pūķa tetovējumu''. jo tur esot tik daudz manis.