| |
[23. Aug 2009|22:14] |
Es cenšos analizēt notikušo šajā nedēļas nogalē. Nedaudz rūgtumiņš vēl ir, bet tas ir tikai par savu plānu un ieceru neizdošanos. Es zinu, ka citi no mūsu komandas pārdzīvo vairāk, bet es nespēju pārdzīvot vai būt neapmierināta. Un laikam tikko sapratu, kāpēc.
Viena lieta, ko šajā nedēļas nogalē atkal kāds gudrs cilvēks apstiprināja, ir - nav svarīgākas lietas par mīlestību šajā pasaulē. Un mīlestību es šajās divās ar pusi dienās saņēmu tik ļoti daudz - no draugiem, komandas, no jaunpiebaldzēniem (gan mazajiem bandītiem, gan kundzēm atvasarā), un vissvarīgāk jau - no Dieva. Un ar to pietiek. Kad ir tik daudz mīlestības saņemts, ir viegli to dot tālāk. |
|
|
