Jau atkal atnācis, Viņš mani pārsteidza nomodā esošu. Stāvēja man aiz muguras un - jā, laikam jau domāja. Es nezinu, par ko. Es pat nezinu, kas Viņš ir, tik vien, ka šķiet man tik ļoti pazīstams. Piedod, es neatceros.
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |