te

11:35 pm: Kas cits sunim asti cels?
Iespējams no gatavošanās eksāmeniem, iespējams no pastāvīgi skanošā dream rock, iespējams no kaut kā cita man pēdējā laikā bija uznākusi pofigisma lēkme apvienojumā ar domu: "A nafig es kaut ko rakstu, ja nekam tos nesūtu?" Šodien man beidzot apnika paša pastāvīgi atkārtotais: "Da pagaidām tu raksti pārāk sūdīgi, lai uz kaut ko cerētu," (patiesībā "1000 gadu" man vēl aizvien šķiet sūdīgākais no pēdējā gada laikā uzrakstītā... go figure) un izlēmu ķerties pie lietas. Dažas miniatūras tika nosūtītas ūbermodernajam "Literatūras un filosofijas portālam ¼ Satori", dažas humoreskas - ūbersmieklīgajam "Dadža" žurnālam. Iespējas, ka kaut kas arī varētu tikt publicēts vērtēju ~60% apmērā ūbermodernajam "Literatūras un filosofijas portālam ¼ Satori" un ~10% apmērā ūbersmieklīgajam "Dadža" žurnālam. Miniatūras tomēr man pašama šķita krietni vairāk izdevušās par humoreskām. Pie tam tajās ir zināmas modernisma atblāzmas, bet humoreskās pamatā tiek izsmietas visai specifiskas lietas, lielu daļu no kurām atbalsta "Dadža" autori. Sorry, bet ņirgāties par gejiem vai tumšādainajiem man šķiet pastulbi - atšķirībā no jokiem par tiem, kas ņirgājās par gejiem vai tumšādainajiem. Tiesa, mana humora izjūta nekad nav bijusi īpaši ortodoksāla vai citiem saprotama (šaubos, vai vēl kādam rindas: "Arī mēs tajās dienās centāmies cīnīties pret pastāvošo iekārtu un tās ierobežojumiem (protams, tālaika valdība bija nesalīdzināmi gudrāka par tagadējiem Saeimas deputātiem). Bet tas nenotika tik prasti un bezgaumīgi kā mūsdienās. Nē, dārgie draugi, mūsu metodes bija krietni slīpētākas. Kā šodien atceros: reiz, iedams cauri mežam uz baznīcu, es apstājos pie koka un nopurināju sniegu no zara! Protams, uzreiz pēc tam ātri saliku sniegu atpakaļ savā vietā, lai nākamie gājēji neredzētu cik pārdroši biju rīkojies." šķistu īpaši smieklīgas - bet pats nespēju atturēties neizdevis īsu smiekliņu). Ah, well, par laimi jau sākumā minētā pofigisma lēkme mani pasargās no psiholoģiskās traumas, kas varētu rasties pēc noraidījumiem.

Dīvainā kārtā grūtāk par pašiem gabaliem bija uzrakstīt pavadvēstules. Izmantot translitu (nav labi, bet nebūs lasīšanas problēmu) vai visas diakritiskās zīmes (krietni patīkamāk lasīt... ja tās netiek pārveidotas par hieroglifiem)? Kādu uzrunu lietot? Ko, pie velna, tur rakstīt? Eh, stulbais perfekcionisms.

Tagad vēl vajadzētu uzzināt, kas notiek ar sci-fi gabaliem iekš LFFB - viņi vēl kaut ko publicē, un, ja jā, tad uz kādu adresi tie būtu jāsūta?